Škovlâihe álgá onne Anarist

Škovlâ álgá onne Aanaar kieldâ škoovlâin ađai Aanaar škoovlâst, Avveel škoovlâst, Čevetjäävri škoovlâst já Avveel luvâttuvvâst. Säämi máttááttâskuávdáást čohčâluuhâmpaje aalgij porgemáánu 11. peeivi.

Iänáduvâst škovlâ aalgij porgemáánu 11. peeivi, mut Ucjuuvâst tot piäijoo joton esken puáttee oho vuossaargâ ađai porgemáánu 17. peeivi. Stuorrâ uásist Suomâst, tego Ruávinjaargâst, Oulust, Jyväskyläst, Hämeenlinnast já Helsigist, škovlâ aalgij jieht.

Aanaar kieldâ tiäđui mield Aanaar kieldâst algâtteh onne váhá vuálá 50 vuosâluokkâlâžžâd. Meeri lii suullân siämmáš ko ovdebái iivij.

Škovlâlij meeri lii kuittâg kiäppánmin nuuvt Anarist ko ubâ Suomâst. Máttááttâshaldâttâs áárvu mield taaijuv Suomâst láá suullân 50 000 vuosâluokkâlâžžâd, mii lii tuhháát ucceeb ko moonnâm čoovčâ já 10 000 ucceeb ko ive 2020.

Aanaar vuosâluokkalijd lii väldimin vuástá eereeb iärrás Kaisu Hautala, kote parga Aanaar škoovlâ anarâškielâlii algâmáttááttâs (1. já 2. luoka) máttáátteijen. Anarâš aavis koijâdij Hautalast, magarijn mieláin sun vuárdá uđđâ škovlâive já uđđâ vuosâluokkâlij teivâm.

– Aaibâs puorijn mieláin. Párnááh láá uáppáseh. Tiäđust-uv lii ain váhá jiäráskittee, et maht taat čohčâ álgá já maht [vuosmuu já nube luoka ohtâsâš] juávkku tuáimá, Hautala muštâl.

Anarâš aavis tuáivut puoh vuosâluokkaláid já eres škovlâláid torvolii já hävskis čohčâluuhâmpaje.

Kove: Valtteri Valkeapolku

Kommenteh

Čääli komment

Čääli komment.
Čääli noomâd teehin.

Luuvâ meid

Uđđâsumos uđđâseh

Anarâš aavis kesiluámu lii nuuhâm – Mii lohhest paasij luvâ­hánnáá taan ääigi?

Anarâš aavis kulmâ oho pištám kesiluámu lii nuuhâm. Toimâttâskodde čäliškuát oppeet uđđâsijd. Taan čallust aavis čáálá čuákánkiäsu motomijn tagarijn uđđâsijn, maid tot mudoi ličij...

Maailm algâ­aalmugij peivi viettui porge­máánu 9. peeivi

Maailm algâaalmugij peivi viettui porgemáánu 9. peeivi. Taan peeivi ulmen lii pyehtiđ uáinusân algâaalmugij vuoigâdvuođâid, kulttuurijd, kielâid já ärbivuovijd sehe muštottiđ algâaalmugij sajattuvvâst maailm...

Euroopist uáinoo tievâslâš piäiváá­siävŋánem – Suomâst tot uáinoo uássin

Euroop kiäččá Piäiváá kulij koskoho porgemáánu 12. peeivi, ko tievâslâš piäiváásiävŋánem uáinoo Tave-Atlant alne já Viestâr-Euroopist. Ive 1999 maŋa taat lii vuosmuš Euroopist uáinojeijee...

Jurduuh anarâš­kielâ uápuin Säämi máttáát­tâs­kuáv­dáást

Čällee: Maija Nordqvist Addâgâs, mun jiem ibbeerd. Taat ceelhâ lâi korrâ kiävtust čohčuv ko mun algâttim anarâškielâ uápuid Säämi máttááttâskuávdáást. Mun värrejim Anarân mäddin, jiemge...

Mii lii ”saada” sämikielân?

Mii lii saada sämikielân? Lii-uvks tot ain uážžuđ teikâ finniđ? Kuás kalga kevttiđ nube já kuás nube? Tágárijd koččâmušâid kielâtiettee távjá finnee. Mun meid...