Kirjeárvuštâllâm: Hirškiihâ já Myerji mainâseh II

Hirškiihâ já Myerji mainâseh II lii nubbe kirje kuulmâuáság rááiđust, mon lii čáállám Riitta Vesala. Ubâ ráiđu almostui ive 2014. Tot lii uáivildum párnáid. Kirjeest fiäránistev stáálupárnáákyevtis Hirškikkâ já Myerji. Taan nube uásist suoi fiäránistev käävpist, kirjeráájust já pyecceiviäsust. Kirje lii párnáikirje, mutâ tast láá kuittâg maaŋgah mainâseh, maid rävisulmuuh-uv pyehtih luuhâđ.

Kirje lii jotkâ vuossâmuu uásán, já tot siskeeld ohtsis kuttâ mainâs. Kirje puáhtá luuhâđ tienuuvt, ete mainâseh láá ohtâ stuorrâ maainâs teikkâ taid puáhtá luuhâđ sierâ. Kirje lii pyeri ovdâmerkkâ tast, ete anarâškielâ lii verbâkielâ. Jo vuossâmuš maainâs siskeeld viehâ riges sänirááju. Maaŋgâlágáneh já maaŋgâpiäláliih säänih pyehtih kirje lohhei tobdo, ete kirječällee lii porgâm viššâlis pargo saanij valjiimist.

Kirje mainâseh muštâleh sämmilii kulttuurist, já tast jyehi maainâs muštâl jieijâs náál. Tagareh ääših, moh láá viehâ almoliih kulttuurist, láá kuittâg fáárust jyehi mainâsist. Luándutiätu lii taggaar, et ton peht maainâs iäruttuvvoo kulttuur eres teemain. Luándu lii mainâsijn fáárust jyehináál – lâš te tot mudoi kuávdáš äšši mainâsist ađai ij. Mainâsijn láá maaŋgâlágáneh luándun kyeskee säänih, já tain láá meddei ärbivuáváliih tiäđuh, moh máttááttuvvojeh lohheid.

Hirškiihâ já Myerji mainâseh II -kirje siskeeld kuittâg nuuvt riges kielâ, ete mun jiem tieđe, lii-uv taat nuorâ lohheid älkkee luuhâđ. Tagareh lohheeh, kiäin lii viehâ käržis sänirááju, iä veltihánnáá ibbeerd puoh saanijd. Tienuuvt kirje luuhâm pištá uáli jo kuhháá. Mutâ nube tááhust aainâs-uv kielâtáiđu puárrán já sänirááju vijđán, ko taam kirje lohá. Jis luuhâm lii váhá hiđes já váiváá vuossâmuu keerdi, te nube tove tot lii jo ennuv älkkeb.

Kove: Fabrizio Brecciaroli

Kommenteh

Čääli komment

Čääli komment.
Čääli noomâd teehin.

Luuvâ meid

Uđđâsumos uđđâseh

Anarâš aavis kesiluámu lii nuuhâm – Mii lohhest paasij luvâ­hánnáá taan ääigi?

Anarâš aavis kulmâ oho pištám kesiluámu lii nuuhâm. Toimâttâskodde čäliškuát oppeet uđđâsijd. Taan čallust aavis čáálá čuákánkiäsu motomijn tagarijn uđđâsijn, maid tot mudoi ličij...

Maailm algâ­aalmugij peivi viettui porge­máánu 9. peeivi

Maailm algâaalmugij peivi viettui porgemáánu 9. peeivi. Taan peeivi ulmen lii pyehtiđ uáinusân algâaalmugij vuoigâdvuođâid, kulttuurijd, kielâid já ärbivuovijd sehe muštottiđ algâaalmugij sajattuvvâst maailm...

Euroopist uáinoo tievâslâš piäiváá­siävŋánem – Suomâst tot uáinoo uássin

Euroop kiäččá Piäiváá kulij koskoho porgemáánu 12. peeivi, ko tievâslâš piäiváásiävŋánem uáinoo Tave-Atlant alne já Viestâr-Euroopist. Ive 1999 maŋa taat lii vuosmuš Euroopist uáinojeijee...

Jurduuh anarâš­kielâ uápuin Säämi máttáát­tâs­kuáv­dáást

Čällee: Maija Nordqvist Addâgâs, mun jiem ibbeerd. Taat ceelhâ lâi korrâ kiävtust čohčuv ko mun algâttim anarâškielâ uápuid Säämi máttááttâskuávdáást. Mun värrejim Anarân mäddin, jiemge...

Mii lii ”saada” sämikielân?

Mii lii saada sämikielân? Lii-uvks tot ain uážžuđ teikâ finniđ? Kuás kalga kevttiđ nube já kuás nube? Tágárijd koččâmušâid kielâtiettee távjá finnee. Mun meid...